Dziedinošais un dekoratīvais plūškoks

Dziedinošais un dekoratīvais plūškoks

Plūškoks jau no seniem laikiem ir uzskatīts par svētu augu, dzīves pagarinātāju, kas aizsargā no ļaunuma, tā īpašības tiek izmantotas tautas medicīnā. Pie mums augošais plūškoks satur pašus spēcīgākos antioksidantus, kas pieejami dabā. Tāpēc šo ogu produktus ieteicams lietot ne tikai veselības, bet arī skaistuma vairošanai. Vairāk par plūškoku un tā izmantošanu uzzināsiet šajā rakstā.

Plūškoks ir plaši izplatīts un pazīstams visā Eiropas teritorijā. Tas var veidot visnotaļ plašas audzes, tomēr vislabprātāk aug cilvēku tuvumā. Šai ziņā plūškoks ir ļoti sabiedrisks augs un labprāt aug pat nelielu ceļu malās, pacieš dzīvu satiksmi un ceļa putekļus.

Latvijā stāda gan melno plūškoku (Sambucus nigra; angliski Eldervai Elderberry, vāciski Holunder), gan sarkano (Sambuca recemosa).

Kādreiz plūškoku mūsu zemē no Vācijas ieveda baronu dārznieki – sarkano tikai skaistumam, melno arī dziedniecībai un gastronomijai. Muižu un baznīcu dārzos, upju līkumos un pat šur tur izbēdzis brīvībā melnais plūškoks jūnijā zied dzeltenbāliem ziedu ķekariem, kas atgādina maigas miera laiku mežģīnes, bet jūlijā un augustā nogatavojas ogas. Latvieši plūškoku, kas daudz biežāk sastopams Kurzemē un Zemgalē, sauc arī par pliederu un vairāk izmanto veselības stiprināšanai, jo nav tādas kaites, kurai tā kaltētie ziedi, ogas, lapas vai mizas nelīdzētu. Taču Vecajā Eiropā vairāk jūsmo par plūškoka ziedu sīrupu, kuru pievieno gan ūdenim (arī gāzētam – sanāk lieliska limonāde!), gan sulām, gan saldēdieniem (piemēram, amerikāņu iecienītajam zefīram maršmalovam).

Melnā plūškoka ārstnieciskās īpašības

Tautas medicīna atzīst, ka melnais plūškoks stiprina imunitāti, palīdz pret saaukstēšanos, bronhītu, veicina asinsriti, tam piemīt nervus nomierinoša iedarbība. Darbojas arī kā antioksidants, tas novērš aptaukošanos, zarnu spazmas, nierakmeņu rašanos un arī šķīdina tos. – No ziediem un augļiem gatavo tēju un uzlējumu. To lieto kā sviedrējošu līdzekli saaukstēšanās gadījumā.

Plūškoka ziedus ievāc, kad tie izplaukuši (jūnija sākumā). To ieteicams darīt sausā un saulainā laikā. Tā kā ziedi ir ļoti trausli un kustinot var ātri nobirt, izmanto grieznes. Nogrieztos ziedu čemurus liek grozā, lai brīvi var piekļūt gaiss. Tad ziedu čemurus atbrīvo no ziedkātiem, izklāj uz papīra (tikai ne uz avīzēm!) un novieto ēnainā vietā. Žāvēšanas laikā jābūt labai gaisa plūsmai, lai drogai neveidotos pelējums un tā ātrāk izžūtu. Var žāvēt arī cepeškrāsnī +40 grādos.

Augļus ievāc pilnībā ienākušos, kad čemurā tie visi ir melni violetā krāsā, parasti – augustā un septembrī. To sulai piemīt organismu spēcinoša iedarbība, iesaka lietot, ja moka klepus, ir angīna, tāpat artrīta, reimatisma, nieru slimību gadījumos. Sula palīdz samazināt paaugstinātu ķermeņa temperatūru un veicina atkrēpošanu. Glāzi sulas saldina ar ēdamkaroti medus, dzer trīs reizes dienā.

Tautas medicīnā lieto arī plūškoka lapas, mizu un jaunos zarus, kas der kā diurētisks un caurejas līdzeklis.

Ja moka podagra – palīdz kaltētu ogu komprese, ja locītavu sāpes, radikulīts – kaltētu ziedu komprese kopā ar kumelīšu ziediem. Šo ziedu drogas ņem vienādās devās, aplej ar karstu ūdeni un ļauj ievilkties.

Lietojums ir arī lapām. Tās nedaudz pasutina vai patur karstā ūdenī, tad izlīdzina, nedaudz apžāvē un liek uz slimās vietas, ja ir apdegums vai sasitumi.

Savukārt hroniska aizcietējuma gadījumā pavasarī var dzert no lapām vārītu ķīseli, bet rudenī to vāra no plūškoka ogām.

Lai atvairītu prostatu un arī ļaundabīgus audzējus, profilakses nolūkā katru dienu trīs nedēļas no rītiem ieteicams dzert melnā plūškoka ogu sulu. – Vispirms iedzer 100 ml destilēta ūdens, tad – 100 ml sulas. Jāievēro, ka ēst drīkst tikai pēc pāris stundām.

Sarkanais plūškoks – skaistumam

Sarkanajam plūškokam vairāk ir dekoratīva nozīme. Visai pateicīgs, mazprasīgs augs. Latvijā sarkanais plūškoks sastopams diezgan bieži. Tas ir populārs krāšņumkrūms, kas daudzviet jau pārgājis savvaļā no stādījumiem. Labprāt aug upju krastos, vecos parkos, nezālienēs, uz komposta kaudzēm. Sarkanajam plūškokam, izņemot ziedus, raksturīga nepatīkama smarža. Auga izdalītie fitoncīdi nav pa prātam arī lielākajai daļai dārza kaitēkļu. Jau izsenis sarkanā plūškoka lapas un ogu sulu izmanto dziju un audumu krāsošanā, tā iegūstot dažādas nokrāsas – no dzeltenzaļas, zaļas līdz tumšpelēkai. Augļi ienākoties sarkanajam plūškokam ir sarkani, nevis zilganmelni kā melnajam. Sarkanā plūškoka ogu kauliņi satur zilskābi un ir indīgi. Plūškoka augļus mēdz izmantot arī kā krāsvielu sīrupiem vai vīniem, bet tas jādara ļoti uzmanīgi, jo tautas medicīnā ziedus pazīst kā sviedrēšanas, bet augļus – kā caurejas līdzekli. Proti, ja tos ieēd par daudz, var saindēties. Pirmās pazīmes: dedzinoša sajūta rīklē, kuņģī, apskurbums (apdullums), elpas trūkums.

Melnā plūškoka ziedu tēja
• 1 ēdamkarote drogas
• 250 ml ūdens

Plūškoka ziedu drogu aplej ar verdošu ūdeni un ļauj 15 minūtes ievilkties. Sagatavotu dzērienu izdzer dienas laikā. Var pievienot medu. Kā jebkuras drogas, nevajadzētu lietot ilgstoši, bet pamainīt ar citām.

Pagatavoto izvilkumu var lietot saaukstēšanās gadījumā vai profilaksei pret saaukstēšanos un gripu. Ja ir angīna, skalo kaklu. Ja moka klepus, uzvāra karstu tēju un zem dvieļa ieelpo karstus tvaikus.

Ogu sīrups

Nomazgātus un attīrītus melnā plūškoka ogu ķekarus aplej ar karstu ūdeni, kuram uz litru pievienotas 2,5 ēdamkarotes citrona sulas. Izkāš, pieber cukuru attiecībā 1:1 un uzkarsē līdz +90 °C. Sagatavoto sulu ar attiecīgo cukura daudzumu vāra katlā. Ar karoti nepārtraukti maisa, kamēr viss cukurs izšķīdis. Nosmeļ putas. Vārīšanas ilgumu nosaka pēc cukura daudzuma – jo vairāk cukura, jo mazāk sīrups jāvāra. Parasti vāra 5–10 minūtes. Ilgāk par 10 minūtēm nav ieteicams, jo tad samazinās sulas īpašības un vērtība. Turklāt ar 5–10 minūtēm ir pietiekami, lai sīrups labi uzglabātos bez pasterizēšanas.

Lai uzlabotu plūškoka sīrupa garšu, pievieno citronu sulu.

Karstu sīrupu pilda traukos. Pievieno tējām – veselības uzlabošanai.

Kaltētu ogu uzlējums
• 20 g kaltētu ogu
• 250 ml ūdens

Melnā plūškoka ogas uz 8–10 minūtēm iemērc aukstā ūdenī, tad ogas uzvāra un aptuveni 15 minūtes patur karstumā (uz plīts malas vai karstumā). Izdzer dienas laikā.

Palīdz, ja ir problēmas ar nierēm.

Ziedu sīrups
• 25 plūškoka ziedu čemuri
• 1 kg cukura
• 2 citroni
• 1 l ūdens

Traukā saliek melnā plūškoka ziedu kopas, kas norautas no resnākajiem kātiņiem. Pārlej ar svaigi spiestu citronu sulu un smalki sarīvētu citronu miziņu. Katlā ieber cukuru, pielej ūdeni un karsē, līdz cukurs izkusis, bet nepieļauj ūdens vārīšanos. Noņem katlu no uguns, pievieno tam bļodiņas saturu ar ziediem, samaisa ar karoti visas sastāvdaļas, uzliek katlam vāku un ļauj visam ievilkties 2–3 dienas. Pēc tam caur marli vai sietu nokāš sīrupu un iepilda izkarsētās pudelēs vai burkās. Sīrupu uzglabā ledusskapī.

To dzer, atšķaidītu ar ūdeni, var pievienot citrona šķēlīti. Sīrups labi garšos pie pankūkām, var izmantot krēmiem un saldajām mērcēm.

Ievārījums
• 1 kg plūškoka ogu
• 1,2 kg cukura
• 0,3 l ūdens

Melnā plūškoka ogas diennakti mērcē aukstā ūdenī, lai daļēji izšķīstu miecvielas. Pēc mērcēšanas 10–15 minūtes blanšē karstā ūdenī. Tad liek cukura sīrupā un lēni vāra, kamēr ievārījums gatavs. Karstu sapilda traukos un noslēdz.

Plūškoka ogu sula

Melnā plūškoka ogas ievāc pilnībā gatavas, kad tajās visvairāk sulas. Lai samazinātu rūgtumu, pirms sulas izspiešanas ogas sasaldē vai blanšē. Pēc blanšēšanas liek tvaicējamā katlā un spiež sulu. Pilda pudelēs un hermētiski noslēdz.

Ļoti iedarbīgs līdzeklis saaukstēšanās reizē; aktīvi veicina organisma vielmaiņu; labvēlīgi ietekmē gremošanu un nieru darbību. Lieto kā profilakses līdzekli pret prostatu un ļaundabīgiem audzējiem, bet nav ieteicams lietot grūtniecēm.


Lai jauka diena!