Kas ir empātija?

Kas ir empātija?

Daži cilvēki jau kopš dzimšanas esot spējīgi “iejusties cita cilvēka ādā” tātad sajust, ko citi jūt, bet daži nē. Bet vai var iztēloties kaut ko, ko vispār neesi piedzīvojis?

Vai tā ir iedzimta un attīstīta psihes īpatnība, vai sociāli apgūta prasme un patiesībā cilvēki tomēr nesajūt un nesaprot otra jūtas?Kas ir empātija? Par to šajā rakstā.

„ Iejusties otra ādā”,” iekāpt cita zābakos”, „redzēt situāciju cita acīm” – tās ir metaforas, kas atspoguļo daļu empātijas būtības.

Empātijas jēdziens, ko 1909. gadā no vācu valodas ieviesa britu-amerikāņu psihologs Edvards Titčeners (Edward Titchener; 1867–1927), nozīmē cita cilvēka emocionālā stāvokļa izpratni līdzpārdzīvojot. Empātija prasa spējas uztvert otra prieku vai bēdas no viņa skatpunkta – tā, kā to jūt otrs, – un atklāti dalīties viņa emocijās, tostarp sāpīgās ciešanās. Bez empātijas ciestu ne tikai attiecības, bet arī mākslas radīšana un uztvere, piemēram, lasītājiem empātija palīdz izprast grāmatas varoņus, to pārdzīvojumus un rīcību, savukārt aktierim – iejusties lomā.

Empātija ir spēja ne tikai atklāt, ko citi jūt, bet arī pašam izjust šīs emocijas. Pagaidām nav zināms, kā minētā spēja ir attīstījusies empātiem, taču daudzi uzskata, ka tā ir iedzimta un tiek pārmantota caur DNS. Empātijai piemīt savi trūkumi un arī priekšrocības. Ja jūs protat atpazīt otra cilvēka emocijas, tad jūs abi varat veiksmīgāk sazināties un izvairīties no pārpratumiem un starpgadījumiem, kā arī palīdzēt otram cilvēkam izdarīt pareizāku, piemērotāku lēmumu. Kad cilvēki atrodas kāda emocionālā stāvokļa varā, viņu spēja pieņemt racionālus lēmumus bieži vien jūtami pasliktinās. Līdz ar to no emociju pārņemta cilvēka šajā brīdī jūs nevarat sagaidīt racionālu lēmumu. Empātija ir trūkums, ja jūs galu galā piedzīvojat visas jums apkārt esošo cilvēku negatīvās emocijas. Šī ir viena no problēmām, ar ko jātiek galā psihoterapeitiem un citiem aprūpes darbiniekiem.

Galvenie empātijas tipi

* Kognitīvā empātija. Vienkāršākā empātijas forma. Cilvēks saprot otra situāciju un emocionālo stāvokli, taču savu nemaina. “Es redzu, ka viņam ir slikti, bet ko es tur varu darīt? Nevaru visiem palīdzēt.” To dēvē arī par perspektīvā skatīto empātiju, jo iedomāties situāciju no otra perspektīvas nav tas pats, kas vienkārši iedomāties sevi viņa situācijā.

Kognitīvā empātija bieži prasa aktīvi ieklausīties otra pieredzētajā. Zinātnieki atklājuši, ka, praktizējot šo empātijas formu, cilvēki visbiežāk spēj palīdzēt otram.

* Emocionālā empātija. Šai formai raksturīgi, ka ar partneri notiekošais izraisa emocionālu pārdzīvojumu – vai nu līdzpārdzīvojumu, vai līdzjūtību. Līdzpārdzīvojuma pamatā ir egoistiska vajadzība pēc savas labklājības: “Žēl tevis, bet labi, ka tas nenotika ar mani.” Līdzjūtība ir augstākā emocionālās empātijas forma. Tās pamatā ir altruistiskas rūpes par otra cilvēka labklājību: “Žēl tevis. Vai varu kaut kā palīdzēt?”

Emocionālā empātija ir “slidena” lieta, ne velti daži pētnieki to sauc par emocionālo infekciju vai empātiskām ciešanām. Pārāk dziļi iejūtoties otra bēdās, viņam ne tikai vairs nevar palīdzēt, bet arī pats var nonākt vieglā depresijā.

* Darbīgā empātija. Apvieno kognitīvo, emocionālo un uzvedības komponentu: “Es saprotu, kas ar tevi notiek, jūtu tev līdzi un darīšu visu iespējamo, lai palīdzētu.” Tā ir efektīvākā empātijas forma, ko iesaka lietot arī veselības un sociālās aprūpes darbiniekiem.

Empātija- tā nav līdzjūtība

Empātija un līdzjūtība ir ļoti tuvas viena otrai, un šie vārdi dažkārt tiek lietoti kā sinonīmi. Vieglākais veids, kā tās atšķirt, ir atcerēties, ka empātija vairāk saistāma ar sajūtām, emocijām saistīta, bet līdzjūtība – ar aktīvu rīcību, darbību. Tādējādi jūs varat just empātiju pret otru cilvēku un tad rīkoties, pasakot viņam, cik žēl jums ir viņa vai arī cik laimīgs jūs par viņu jūtaties.

Empātiski cilvēki bieži ir ļoti līdzjūtīgi – viņi tik tikko spēj sevi apvaldīt, jo viņi tiešām jūt līdzi otram cilvēkam.

Cilvēki, kuri ir līdzjūtīgi, bet nav empātiski, var šķist mazliet “sekli”, jo visticamāk, ka viņi neizrādīs emocionālu reakciju. “Man ļoti žēl” un tamlīdzīgas frāzes viņi varētu teikt draudzīgā, bet diezgan aukstā tonī.

Empātija savstarpēji saista cilvēkus

Kad viens cilvēks pret otru jūt empātiju, viņa identitātes sajūta ir saistīta ar otru cilvēku. Rezultātā šis cilvēks savā veidā sāk justies labāk un mazāk vientuļš. Tas ir abpusējs process un arī otrs sāk just empātiju pret citiem.

Terapeitiskā situācijā tas, ka kāds cits tiešām saprot, kā jūs jūtaties, var būt milzīgs atvieglojums, jo cilvēki ar emocionālām problēmām bieži jūtas ļoti vientuļi, jo ir atšķirīgi no citiem cilvēkiem. Ļoti vēlams ir cilvēku arī nekritizēt.

Empātija dziedē

Ja kāds pret jums izjūt empātiju, tā ir ļoti dziedinoša pieredze. Ja kāds no sirds saka “Man rūp, kas ar tevi notiek”, tas nozīmē “Es varu to izdarīt, es varu parūpēties par sevi”.

Empātija veido uzticību

Izrādīta empātija var būt pārsteidzoša un mulsinoša. Ja tā netiek gaidīta, sākumā tā var raisīt aizdomas, bet, kad tā kļūst pastāvīga, ir grūti nenovērtēt šīs rūpes. Tādā veidā empātija ātri rada uzticību citiem cilvēkiem.

Empātija “noslēdz cilpu”

Iedomājieties, kas notiktu, ja jums nebūtu ne jausmas, ko otrs cilvēks domā par jūsu saziņu ar viņu. Jūs varbūt pateiktu ko tādu, ko viņš ienīstu, bet jūs turpinātu tādā garā, it kā viņš saprastu un piekristu. Ja sabiedrība sāktu sazināties šādā veidā, nemitīgi rastos arvien jauni un jauni konflikti.

Jo vairāk jūs izjūtat empātiju, jo vairāk jūs varat saņemt tūlītēju atgriezenisko saiti par to, kā otrs cilvēks uztver komunikāciju ar jums. Un tā rezultātā jūs varat izmainīt to, ko sakāt vai darāt, likt otram sajust to, ko jūs vēlaties, lai viņš sajūt.

Tātad, kā jūs to darāt? Kā jūs varat uzzināt, ko jūt citi cilvēki? Viss, kam jāpievērš uzmanība, ir tas, ko viņi saka, kā viņi to saka un ko viņi dara, ko var aprakstīt arī kā “vārdi, mūzika un deja”.

Ja jūs vēlaties kāda cilvēka rīcību, pirmais solis ir noteikt viņa emocionālo stāvokli. Ja jūs protat izjust šo stāvokli, tad tā noteikšana ir pat vēl precīzāka. Kad jūs varat izjust viņa emocijas, jūs varat to izmantot, lai ievirzītu viņu jums vēlamajā virzienā.

Emociju noteikšanas viltība ir cieši pievērst uzmanību izmaiņām otra cilvēka atbildē uz ārējiem apstākļiem. Ja jūs jautājat “Kā tev iet?” un mutes kaktiņi pavēršas uz leju, bet balss tonis kļūst neizteiksmīgs, pēc tā var nojaust, ka viss nav labi.

Jo labāk jums izdodas pamanīt mazas izmaiņas, jo lielāka ir jūsu spēja izjust empātiju. Vērojiet nelielas izmaiņas sejā. Vērojiet ķermeņa apakšējās daļas kustības, kamēr ķermeņa augšējā daļa tiek apzināti kontrolēta. Ieklausieties sasprindzinājumā balsī un uzsvaros uz īpašiem vārdiem. Saklausiet emociju vārdus.

Lai izvairītos no būšanas pārņemtam ar citu emocijām, iemācieties “ieslēgt” un “izslēgt” asociācijas, kas liek jums justies tāpat, kā citiem. Ieejiet iekšā, “pārbaudiet temperatūru” un tad atkal dodieties laukā uz vietu, kur jūs varat domāt racionālāk.

Ja vien jūs neesat pilnīgi pārliecināts, tā var būt laba doma atspoguļot otram cilvēkam, kā jūs domājat, ka viņš jūtas, pārbaudot, vai jūs to esat uztvēris pareizi. Galu galā vienīgais cilvēks, kurš var apliecināt empātiju, ir tas cilvēks, kura emocijas tiek apzinātas.

Emociju atspoguļošanai pašai par sevi ir vērā ņemama nozīme un savstarpējo attiecību ietekme; parasti tā liek otram cilvēkam novērtēt, ka jūs patiešām par viņu rūpējaties, tādējādi palielinot viņa uzticēšanos jums.

Empātija ir daudz iedarbīgāka, kad tā tiek piedāvāta, nevis tad, kad cilvēks empātiju lūdz (šajā gadījumā tiek izveidota sarunu apmaiņas dinamika).

Starp citu, galvenais brīdinājums ir sekojošs: nomākta cilvēka izmantošana pārkāpj daudzus sociālos likumus, un negatīva manipulēšana var novest pie nodevīgas rīcības.

Empātijas tumšā puse

  • Empāti nespēj pārvaldīt savas emocijas.

Tu, iespējams, domā, ka empāts labi izprot emocijas, tāpēc viņam ir viegli tikt galā pašām ar savām. Tomēr patiesība ir tāda, ka empāti pastāvīgi cīnās ar to, lai kontrolētu savas emocijas. Viņi tik asi izjūt svešas emocijas, īpaši skumjas, ka dažkārt to ietekmē var nonākt depresijā.

Viņiem ir grūti atšķirt savas emocijas no citu cilvēku emocijām, kā arī atrast empātus, ar kuriem viņi varētu padalīties savās domās.

  • Saskarsme ar negatīvo enerģiju noved pie pārpūles.
    Empātiem nākas saskarties ar milzīgu daudzumu informācijas savas jūtības pret elektriskajām enerģijām dēļ. Ņemot to vērā, viņi var sajuties nomākti un ārkārtīgi noguruši, mēģinot izprast notiekošo.

Viņi ir īpaši uzņēmīgi pret negatīvo enerģiju, un tas dziļi viņus apbēdina. Kad viss, ko viņi var just, ir negatīvs, viņi ātri pārpūlas.

  • Viņus izmanto.
    Tā kā empāti uzticas cilvēkiem, vienmēr tic labajam, viņus nereti izmanto mazāk godprātīgi ļaudis. Empāti pēc savas būtības ir dāsni un labsirdīgi. Ar to viņi var piesaistīt tos, kas tikai ņem, neko nedodot pretī.

Kad empāts uzzina, ka viņu ir apmānījuši, viņš var iekrist dziļā depresijā.

  • Viņi atstāj sevi novārtā.
    Tā kā empāti drīzāk izvēlas dot citiem, nevis saņemt, viņi nereti atstāj novārtā savu labklājību, ieskaitot prātu un ķermeni. Empāti stipri nogurst no stresa un pārdzīvojumiem, tāpēc viegli aizmirst parūpēties par sevi.
  • Viņiem ir grūti iemīlēties.
    Tā kā empāti ir pārmērīgi uzņēmību pret nežēlību pasaulē, viņiem ir ārkārtīgi grūti kādam pilnībā uzticēties. Viņi neatver savu sirdi, jo baidās, ka viņiem nodarīs sāpes.

Viņi nevar atļaut sev nopietni iemīlēties, jo domā, ka nespēs tikt galā ir lielu kaisli.

  • Viņiem bieži šķiet, ka nes smagu nastu.
    Empāti ir nesavtīgi cilvēki, kuriem katru dienu gāžas virsū liels daudzums sensorās informācijas. Viņi jūt, ka viņiem jāpalīdz cilvēkiem, taču tā ir smaga nasta, jo viņi nespēj palīdzēt visiem, ko satiek savā ceļā. Tomēr – lai cik grūti viņiem nebūtu, viņi tik un tā cenšas atrisināt svešas problēmas, lai izpestītu cilvēkus no grūtībām.
    Empātiem ir jāapzinās, ka viņiem nav pa spēkam atrisināt visas pasaules problēmas. Lai empātijas tumšā puse neiegūtu kontroli pār viņu dzīvi, viņiem jāpārstāj atdot savu enerģiju katram, ko satiek savā ceļā.

Lai jauka diena!