Ko apskatīt Smiltenes novadā?

Ko apskatīt Smiltenes novadā?

Smiltene ir maza un jauka Vidzemes pilsētiņa ar sakoptu vidi, senu vēsturi un daudziem skaistiem apskates objektiem. Smilteni katrā ziņā ir vērts apmeklēt tās mierpilnās atmosfēras, dabas krāšņuma un tradīciju dēļ.Smiltenes novada, tāpat kā visas Latvijas neskartā daba, ir viena no vērtībām, ar ko vietējie iedzīvotāji lepojas, bet viesi – prot novērtēt. Šajā rakstā apskatīts interesantākais Smiltenes un Smiltenes novada piedāvājums tūristiem.

Nedaudz no vēstures

Smiltene ir skaista Ziemeļvidzemes mazpilsētiņa, Vidzemes augstienes ziemeļu malā, no kuras pakalniem paveras plašs skats uz Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu. Kopš seniem laikiem te krustojušies tirgotāju ceļi, kuri kalpoja ne tikai pilsētas attīstībai, bet bija viegli sasniedzami svešzemju iebrucējiem.

Smiltenes novads ietilpa latgaļu Tālavas zemē. Pēc krustnešu iekarojumiem un Tālavas sadalīšanas Smiltenes novadu ieguva Rīgas bīskaps, kura ordeņa mestrs Freiersheims 1359.gadā stāvajā Abula krastā uzcēla pili. Vēstures avotos 1427.gadā pirmo reizi pie pils pieminēta tirgotāju un amatnieku apmetne – Smiltesele, bet kopš 1523.gada tā jau dēvēta par pilsētiņu. Livonijas kara laikā Smiltenes pili un pilsētiņu divas reizes (1559. un 1560.gadā) nopostīja Ivana Bargā karaspēks. Poļu laikos Smiltene un tās apkārtne nokļuva stārosta (pilskunga) Kaspara Mlodecka rokās. Ziemeļu kara sākumā, 1702.gada 9.augustā krievu karaspēks nodedzināja Smilteni. Pelnos pārvērta baznīcu, muižu, 19 miesta mājas, deviņas apkārtējās muižas un 204 zemnieku mājas. Pēc kara novadu galīgi izpostīja bads un mēris, izmira daudzas lauku sētas. Zviedru valdība 1708.gadā, tagadējās baznīcas vietā, uzcēla jaunu baznīcu un gādāja par Smiltenes miesta atjaunošanu.

Jauns un ievērojams periods Smiltenes vēsturē aizsākās ar 1760.gadu, kad Krievijas imperatore Katrīna II Smiltenes muižu uzdāvināja ģenerālgubernatoram G.Braunam. Tajā laikā tika atjaunota Smiltenes muiža, no 1763.-1771.gadam uzceltas muižas ēkas, kas saglabājušās līdz mūsdienām. Pēc Brauna nāves mantinieki muižu pārdeva Rīgas tirgotājam J.S.Bandavam, kura dzimta to pārvaldīja gandrīz 100 gadus. 1893.gadā Smiltenes muižu nopirka firsts Pauls Līvens, kurš zemi sadalīja gruntsgabalos, tādējādi likdams pamatus tagadējai Smiltenes pilsētai. Pirmo reizi elektrība iespīdējās Smiltenes muižā 1901.gadā no Līvena spēkstacijas Vidusezera krastā. Par Līvena naudu 1903.gadā uzcēla slimnīcu, kokzāģētavu ar tvaiku darbināmu, elektrocentrāli pie Tiltlejas ezera, 1913.gadā, tiem laikiem modernu, hidroelektrostaciju ar derevācijas kanālu. Pēc P.Līvena ierosinājuma un ar viņa finansiālu atbalstu izbūvēja (1911) šaursliežu dzelzceļa līniju uz Valmieru. Latvijas Republikas laikā turpinājās pilsētas izaugsme, Smiltenei 1920.gadā piešķīra pilsētas tiesības.

Aktīvais, dabas, rekreatīvais un sporta tūrisms

Smiltenes novads ir viens no mežainākajiem Latvijā. Bagātīgo mežu resursu un plašo lauku teritoriju dēļ to var dēvēt par “zaļu” novadu, kas ir pamats aktīvā, dabas, rekreatīvā un sporta tūrisma attīstībai. Mežus iecienījuši arī viena no Latvijā populārākā un iecienītākā sporta veida jeb īsta tautas sporta pārstāvji – orientieristi, gan treniņu nolūkiem, gan vietēja un starptautiska mēroga sacensību rīkošanai.

Smiltenes apkārtnes meži ir bagāti ar ogām un sēnēm. Neviena veikalā vai tirgū pirkta oga, sēne vai rieksts nav tik garšīga kā pašu lasīta. Vietējie par to ir pārliecinājušies, tādēļ par aizraujošu brīvā laika pavadīšanu dabā ģimenēm ir kļuvusi gan sēņošana, gan ogošana.

Meži ir tā vieta, kur iespēja ne tikai baudīt dabu, bet arī aktīvi atpūsties visos gadalaikos. Platie, līdzenie, ērti izbraucamie Smiltenes apkārtnes ceļi, kā arī kalnainie, smilšainie un vietām pat purvainie meža celiņi ir piemēroti braukšanai ar velosipēdu gan sportiskiem treniņiem un sacensībām, gan aktīvai atpūtai un dabas baudīšanai. Smiltenē un tās apkārtnē izveidots aptuveni 32 kilometrus garš maršruts ar dažādu garumu un sarežģītības pakāpju marķētām velotakām, kas padarījusi Smilteni par vienu no velosipēdistu iecienītākajām pilsētiņām. Šīs takas ir piemērotas arī nūjošanai, ziemā – slēpošanai. Takas ved gar interesantām apskates un atpūtas vietām.

Ekskursiju piedāvājums Smiltenes novadā

  • Viesnīca “Park hotel Brūzis” piedāvā nelielu ekskursiju, kuras laikā interesentiem ir iespēja degustēt no Latvijas dabas veltēm Smiltenē darītu vīnu un sidru, kā arī, iepazīties ar tā pagatavošanas tehnoloģiju.
  • Savukārt,viesnīca “Kalna Ligzda” piedāvā ekskursiju par garšīgo maizi no firsta Līvena ceptuves. Ekskursijas laikā iespēja iepazīties un piedalīties maizes cepšanas procesā pēc sentēvu metodēm.
  • ZS “Muižnieki” ikvienu interesentu piedāvā aizvest uz pāris stundām kazu un tikai kazu valstībā. Šī ir viena no lielākajām šķirnes kazu audzētājām Latvijā, kur apskatāmas pasaules līmenī modernākās kazu slaukšanas un piena uzglabāšanas tehnoloģijas. Apmeklētājiem iespējams samīļot kazlēnus, parunāties ar kazām un izrādīt cieņu ragainajiem ciltstēviem – āžiem. Iepriekš vienojoties, saimniece sasies sieru degustācijai un līdzņemšanai.
  • ZS Rožkalni” aizvedīs jūs apskates un izziņas ekskursijā par lauksaimniecību. Ekskursijas laikā uzzināsiet interesantas lietas par rapšu, rudzu, miežu, kviešu, ķimeņu, un āboliņa sēklu audzēšanu. Turpat, drosmīgākiem būs iespēja doties lidojumā kopā ar pilotu, lai aplūkotu burvīgus Smiltenes pilsētas un novada panorāmas skatus, bet tiem, kas baidās no augstuma, varēs jauki pavadīt laiku turpat saimniecības labiekārtotā atpūtas vietā.
  • ZS “Ezerlejas” var iepazīties ar vismaz 50 un vairāk dažādu šķirņu eksotiskiem un vietējiem putniem un dzīvniekiem. Kolekcija nepārtraukti tiek papildināta, tāpēc ciemos var braukt katru gadu. Ir iespējams izmantot arī gida pakalpojumus un uzzināt daudz interesantu faktu par zoodārza iemītniekiem. Daudzus zoodārza iemītniekus iespējams arī paglāstīt un pabarot ar saimniecības veikaliņā iegādāto speciālo barību, kas nekaitēs putnu un dzīvnieciņu puncīšiem. Pēc ekskursijas saimniecības veikaliņā var iegādāties suvenīrus, saimniecībā ražotas preces un iegādāties arī saimniecībai piederošo Latvijā ražoto dabīgās kosmētikas līniju “Evita”.
  • Lauku mājas “Kalbakas” piedāvā izzinošu programmu grupām no 10 līdz 40 cilvēkiem. “Kalbakās” iespējams:
    * Kopīgi izzināt garo piena ceļu – no gotiņas līdz pusdienu galdam;
    * Līdzdarboties piena malšanā, sviesta kulšanā, biezpiena gatavošanā;
    * Spēlēt atraktīvas spēles;
    * Kopīgi cept pankūkas ar paša izvēlētu pildījumu un baudīt piparmētru tēju.
  • Dzirkstošo bērzu sulu ražotne “BIRZĪ” piedāvā “BIRZĪ” produkcijas degustāciju un ekskursiju dzirkstošo bērzu sulu ražotnē. Labanovsku ģimenē jau sen dzer bērzu sulas. Garšīgas ir svaigas, taču, lai tās saglabātu ilgstoši atspirdzinošas un vērtīgas, daudzu gadu laikā ir izstrādātas jaunas receptes. Atsakoties no tradicionālajām garšvielām, dzērienam pievienoja piparmētras, kas sulu padarīja atspirdzinošu, ilgstoši svaigu ar patīkamu aromātu. Ir plašas ražošanas telpas ar pagrabu, kur tiek izgatavotas un glabātas dzirkstošās bērzu sulas. Viena telpa ir paredzēta arī apmeklētājiem, kuriem tiek stāstīts par ražošanas procesu (video projekcijas, bildes – materiāli no pavasara tecināšanas), iespējams nogaršot bērzu sulas no svaigām līdz dzirkstošām ar dažādām garšām. Šobrīd tiek ražotas 5 garšas – ar piparmētru, ar upeņu pumpuru, ar citronu, ar apelsīnu, ar karkadē un krustnagliņas garšu. Tāpat arī būs iespēja nogaršot unikālo bērzu sulas sīrupu, kura iegūšana ir ilgstošs un ietilpīgs process. Degustējot “BIRZĪ” produkciju, tiks piedāvāti arī kādi latviski našķi uzkodai. “BIRZĪ” produkcija ir bioloģiski sertificēta. Visu “BIRZĪ” produkciju būs iespējams iegādāties līdzi ņemšanai.
  • Ērikas Trifanovas flokšu dārzā Grundzāles pagastā ir iespēja apskatīt vairāk nekā 150 dažādu nokrāsu flokšu šķirņu to ziedēšanas laikā (vasaras vidū no jūlija līdz augustam), lielākā daļa ir saimnieces pašas selekcionēta. Iespējams iegādāties stādus.
  • Maizes muzejā “Kukaburrā” divas reizes nedēļā – sestdienās un svētdienās – ap pusdienlaiku apmeklētāji var redzēt, kā muzeja saimnieks cep rudzu maizi: kā tiek mīcīta mīkla, veidoti kukulīši un ar lizi iešauti ar malku kurināmā maizes krāsnī. Kamēr maizīte cepas iespēja ieturēt kafejnīcā gardu maltīti vai nesteidzīgi aplūkot saimnieka izveidotu kolekciju, kas tapusi ilgākā laikā. Saimnieks Jānis Krieķis sakrājis dažādus senus etnogrāfiskus priekšmetus, kas bija raksturīgi latviešu lauku sētai 19.gadsimta nogalē un 20.gadsimta sākumā. Kolekcijā aplūkojamas oriģinālas tā laika mēbeles, lauksaimniecības darbarīki, virtuves piederumi, apģērbs, apavi, rokdarbi un citas lietas. Izcepto kukulīti ir iespēja iegādāties līdzņemšanai.
  • Atpūtas kompleksā “Trīssaliņas” apmēram 400 m garajā dabas takā “Meža draugu birztaliņa” izvietotas dažādas zvēru koka skulptūriņas. Apmeklētājiem tiek izsniegta takas karte, ar kuras palīdzību var atrast ne vien visus zvēriņus, bet arī kontrolpunktus, kas jāatzīmē kartē. Šeit ir arī liela lapene ar dažādām spēlēm visai ģimenei.
    Kad dabas taka izbaudīta, ceļojums turpinās uz skatu torni, kur Trīssaliņu plašumu un skaistumu var apskatīt no augšas. Bet pie skatu torņa atrodas dažādas spēles, vingrošanas stieņi un nobrauciens ar trīsi. Un tos, kuriem spēks vēl atlicis, noslēgumā gaida bērnu rotaļu un sporta laukumi. Atpūta lieliski piemērota ģimenēm ar bērniem, kā arī pirmsskolas un 1.-5.klašu skolēniem.
  • Dzintarferma Variņu pagastā piedāvā ekskursiju veida izglītojošus pasākumus smiltsērkšķu dārzu apvidū, iekļaujot izzinošas tēmas par smiltsērkšķu audzēšanas, pārstrādes un produkcijas niansēm. Ekskursija sastāv no ceļojuma pa Dzintarfermas dabas takām ar zinošu gidu lekcijām un apmeklētāju iesaisti izzinošā procesā par dabu, augiem, dzīvniekiem, audzēšanu, kopšanu un produkcijas ražošanu. Ekskursijas – amberfermera skolas noslēgumā ir iespēja iegādāties Amberfarm produkciju un veikt ražojumu degustācijas, kā arī iegūt Amberfermera skolas absolvēšanas sertifikātu.
  • Z/s “Veccepļi” piedāvā ekskursijas grupām pa savu 7,26 ha plašo ābeļdārzu, pavasaros piedāvājam izbaudīt neatkārtojamo ābeļziedu smaržu, kam līdztekus saklausāma bišu sanēšana un rosīšanās. Rudenī piedāvājam izbaudīt neatkārtojamo gatavo ābolu smaržu dārzā un saimniecības telpās piedāvājam vērot ābolu pārstrādes procesu.
  • Metālkalēja Jāņa Keiseļa darbnīcā iespējams vērot kalšanas procesu un pašam iemēģināt roku kalšanā. Gatavo darbu apskate un iegāde. Jaunlaulātajiem- Laimes pakava kalšana kalēja darbnīcā.
  • Valda Paegļa un Gundegas Strazdiņas saimniecība, kas atrodas Smiltenes pilsētā, klusā meža ielokā, piedāvā ekskursiju un stāstījumu par bišu dzīvi “Kur bites, tur medus”. Saimniecība piedāvā iespēju gulēt virs bišu stropiem. Guļot namiņā var sajust medus un stropu īpašo smaržu, dzirdēt nomierinošo bišu sanēšanu.
  • Lauku sēta “Riņģi” piedāvā izjādes ar zirgiem, izbraucienu zirga pajūgā, izbraucienu ar karieti kāzām un citām svinībām kā arī aktīvu atpūtu pie zirgiem grupām un kolektīviem.
  • Smiltenes pagasta Lejas Varicēnos skolēnu un jauniešu grupas aicinātas:

1) uzzināt par permakultūras principiem;
2) iegūt pieredzi par alternatīvu, ekoloģisku dzīvesveidu;
3) kopt un mīļot mājdzīvniekus – kazas, vistas, cūku, suni un kaķi;
4) mācīties pagatavot sieru no kazu piena, spiest sulu, gatavot ievārījumu;
5) pie ugunskura gatavot štokmaizes, cept desiņas;
6) braukt ar ketkariem, trīsi, spēlēties štābiņā;
7) atkarībā no gadalaika varam piedāvāt aktivitātes dārzā – pavasarī sēja,
vasarā augu kopšana, iepazīšana, rudenī ražas vākšana;
8) būvēt, izmantojot dabas materiālus – hobitu māju, raķetes krāsni, picas
krāsni vai vasaras virtuvi;
9) muzicēt kopā ar folkloras kopu “Rudzupuķe” kā arī pašiem iemēģināt roku
tautas instrumentu spēlē. Iet rotaļās, dejot dančus, dziedāt dziesmas pie
ugunskura;
10) nakšņot pirmajā siena hotelī Latvijā;
11) Ekspedīcijas uz tuvējo mežu. Lasīt ogas, sēnes. Sasliet būdu mežā, labāk iepazīt sevi, savus draugus un dabu, nakšņojot mežā.

  • Viesu namā “Oāze” var apskatīt vāveres un pacienāt tās ar kārumu. Vasarā var aplūkot saimnieku veidoto košumdārzu un par papildus samaksu izklaidēties ūdens bumbu atrakcijā.
  • Atpūtas komplekss ”Silmači” piedāvā 13 kempinga mājiņas , 10 viesnīcas numuriņus un laivu māju. Šeit ir iespējams izguldīt 175 personas, kā arī, kompleksa teritorijā ir iespējams noorganizēt pasākumus ar dalībnieku skaitu līdz 1500 personām. Sporta laukumos ir iespējams spēlēt futbolu, basketbolu, volejbolu, pludmales volejbolu, tenisu, badmintonu, kā arī organizēt vieglatlētikas disciplīnas stadionā, tam izmantojot atpūtas bāzē iznomāto sporta inventāru. Atpūtas komplekss ”Silmači” atrodas Lizdoles ezera krastā. Tas ir slavens ar daudzajām ūdens izklaidēm – laivas, katamarāni, makšķerēšana, ūdens batuts, brauciens ar “Jautro banānu” aiz kutera un ūdens velosipēdi.
  • Matuļu dabas taku kopējais garums 1250m, aplūkojami ap 150 veidojumiem, taka sadalīta 8 mazākās tematiskajās takās – Fantāziju taka, Milžu taka, Klucis Konstantīns, Saknīšu taka u.c. Iespēja izmantot labiekārtotas piknika un telšu vietas, skatu torni, spēļu laukumu u.c.
  • Palsmanes dabas izziņas un piedzīvojumu apļveida taka Palsas upes krastā (kopējais garums – aptuveni 2,2 kilometri) mērojama dažādos maršrutos, tikai jāseko norādēm un informācijai uz stendiem. Iespēja iepazīties ar apkārtnes dabas vērtībām (uzzināt informāciju par Palsas upi, upes un tās apkārtnes iemītniekiem, aplūkot dabas dizaina objektus), kā arī iespēja izklaidēties, pārvarot “dubļu vannu”, “zirnekli”, trošu ceļu, labirintu un citus piedzīvojumu elementus.
  • Lauku mājas “Donas” apmeklējums ikvienam radīs māju sajūtu. Saimnieces viesmīlīgums, aizraujošais stāstījums un līdzdarbošanās maizes cepšanas procesā, ļaus jums piedzīvot neaizmirstamus mirkļus. Turpat iespēja nobaudīt pašu izcepto maizīti ar īstu lauku sviestu, speķīti un medu, piedzerot klāt īstu lauku pienu vai zāļu tēju. Pirms Ziemassvētkiem iespēja darboties rūķu piparkūku darbnīcā.

Ko vēl apskatīt Smiltenes novadā

Smiltenes novadā, tāpat kā citviet Latvijā, ir neaprakstāmi krāšņas lauku ainavas, kurās atrodams bagātīgs kultūras mantojums, kas liecina par tautas senvēsturi un saimniekošanas tradīcijām.

Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca

Ikviens interesents variepazīties ar Smiltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas stāstu no tās pirmajiem darbības gadiem 14. gadsimtā līdz pat mūsdienām – visu šo laiku dievnams spējis pulcēt ļaudis, un arī mūsdienās te notiek aktīva darbība, bet ceļotāji var apskatīt ekspozīciju par nama vēsturi.Šī ir vienīgā tipiska krusta veidā celtā baznīca Latvijā (1895.gadā) un tai piešķirts Valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss. Smiltenes draudzes baznīcas zīmogā ir skaitlis 1370, ko pieņem par draudzes dibināšanas gadu. Pirmā koka baznīca bijusi bruņinieku pils centrā. 1702. gadā krievu karaspēks baznīcu nodedzināja un zvanu aizveda uz Pleskavu.

Tagadējā baznīcas ēka pārbūvēta 1859. gadā. Logi ir gotiskā stilā, iekšpusi rotā izcili kokgriezumi un baznīcas augšējās sienās viscaur vijas latvju raksti. Ērģeles būvējuši Racmanis un Rollers. Tām ir 20 balsu un izmaksājušas 3400 zelta rubļu.

Ernsta fon Lipharda altārgleznu “Kristus augšāmcelšanās” baznīcai dāvājusi toreizējā Smiltenes muižas īpašnieka Bandava kundze. Nezināmu iemeslu dēļ pēc dažiem gadiem to atjaunojis J. Rozentāls.

Baznīcas pulkstenis ir bijušā Latvijas valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa dāvana.

Baznīcas draudzē darbojušies mācītāji, kas bijuši ievērojamas personības, kalpodami Dievam un tautai. Svante Gustavs Dīcs pazīstams ar savām garīgajām dziesmām. Jēkabs Lange sarakstījis pirmo vācu – latviešu vārdnīcu. Kārlis Kundziņš savu dzīvi Smiltenē par tās iedzīvotājiem un draudzi apkopojis grāmatā “Mana mūža gājiens”.

Piemineklis “Sašķeltā ģimene”

Esot Smiltenes centrā, vēl var apskatīt pieminekli “Sašķeltā ģimene”. Piemiņas akmens atklāts 1990.gada 11. novembrī, 1941.-1949.gadā uz Sibīriju aizvesto piemiņai. Akmens ir sašķelts trijās daļās uz kura tēlnieks, Indulis Ranka, atveidojis mātes un bērna tēlus, parādot to, ka ģimene ir sašķelta gluži kā šis akmens.Turpat netālu atrodas tautas lietišķās mākslas studija „Smiltene” ar iespēju pašam piesēsties pie stellēm un iemēģināt roku šajā senajā arodā.

Smiltenes Tūrisma informācijas centrs

Pa ceļam var iegriezties SmiltenesTūrisma informācijas centrā, kur iespējams iegādāties arī dažāda veida suvenīrus ar Smiltenes pilsētas un novada simboliku – krūzītes, tējiņas, pildspalvas, nozīmītes, krāsu zīmuļus koka penālī, ziepes, magnētiņus, atslēgu piekariņus, auskarus un matu sprādzes, aproču pogas, dāvanu maisiņu un citas jaukas lietas.

Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīca

Vēl iespējams apskatīt 1903.g. Smiltenes muižas īpašnieka firsta P.Līvena uzcelto slimnīcu, ko viņš dāvājis pilsētai.Slimnīca tika veidota kā ķirurģiskā slimnīca ar modernu aprīkojumu, 25 gultas vietām, divām zālēm – vīriešiem un sievietēm. Paralēli slimnīcas būvei tika veidots parks. 1903.g. 14.septembrī notika svinīga ēkas atklāšana. Pēc 1.Pasaules kara Latvijai iegūstot Brīvvalsts statusu valsts nacionalizēja Smiltenes muižu un slimnīca pārgāja Sarkanā Krusta paspārnē.

2003. gadā slimnīcas simtgades jubilejā atklāja piemiņas plāksni firstam Paulam Līvenam.

Šobrīd slimnīcā darbojas dienas stacionārs, kā arī sociālās aprūpes un rehabilitācijas nodaļa.

Bērensa kapliča

Bērensa kapliča atrodas Luterāņu kapsētā Smiltenē. Tā ir Bānūža muižas īpašnieka un Smiltenes muižas pārvaldnieka Bērensa dzimtas kapliča. Kapličas iekšpusi rotā igauņu tēlnieka A. Ludviga Veiceberga veidotais Kristus tēls, bet pašas kapličas arhitekts ir Pēkšēns.

Smiltenes muižas komplekss

Svarīga apskates vieta ir Smiltenes muižas komplekss, kurš atrodas Vidusezera krastā. Šo teritoriju dēvē par Kalnamuižu. Muižas ēkas celtas no 1767.-1771. gadam. Tajā laikā muižas īpašnieks bija Vidzemes ģenerālgubernators G.Brauns. Vēlāk to pārdeva Rīgas tirgotājam Bandavam. 1893.gadā muižu nopirka firsta Līvena māte, lai to uzdāvinātu savam dēlam Paulam Līvenam. Ar šo laiku sākās firsta Paula Līvena valdīšanas gadi, kad Smiltene ļoti strauji attīstījās.
Kalnamuižā ir saglabājušās vairākas ēkas: muižas pārvaldnieka māja, ledus pagrabs, mednieku māja, stallis, skābbarības tornis, klēts ar seniem vejrāžiem, Vācu ordeņa pilsdrupas ar siera namiņu – sierūzi (1763.g.).

1922.gadā Latvijas valsts pārņēma muižas īpašumu un ierīkoja lauksaimniecības mācību izstādi. Līdz pat šai dienai muižas ēkās saimnieko Smiltenes tehnikums, kurā izglītību iegūst jaunieši no visas Latvijas.

Vācu ordeņa pilsdrupas

Pils celta 1370.g., tā piederējusi Rīgas arhibīskapam. Mūsdienās saglabājušies tikai atsevišķi mūra fragmenti stāvā Vidus ezera krasta nogāzes augšdaļā.

Tepera ezera promenāde un Vecais parks

Dodoties lēnā pastaigā, var labi izbaudīt skaisto ainavu Vecajā parkā līdz Tepera ezera promenādei. Tepera ezers izveidots, aizsprostojot Abula upi. Senāk ezeru sauca par Kalnezeru, un tā ūdeņi darbināja ūdens ratu, kas bija savienots ar āmura pacelšanas vārpstu. Lielā āmura dēļ ezeru kādreiz dēvēja par Ēmuru.Tepera ezera krastā vasaras sezonā tiek piedāvāti dažādi aktīvas atpūtas piedāvājumi SUP dēļi, kajaki, skrituļslidas, skreijriteņi, kartingi u.c.Šeit labiekārtotas peldvietas un atpūtas vietas, pludmales volejbola laukumi, vieglatlētikas un futbola stadions, kartingu un auto trases, atklātais ledus laukums, tenisa laukumi, brīvdabas trenažieri.Tālāk vēl dodoties uz priekšu, nonāksiet līdz ūdenskritumam, kas no Tepera ezera ietek Abula upītē. Pie ūdens krituma labiekārtota atpūtas vieta, mierīgai dabas baudīšanai.

Abula upes skaistie loki un reljefs īpaši izceļas Smiltenes ainavā.

Smiltenes HES

Smiltenes HES atrodas Vecajā parkā pie viesnīcas Park hotel ‘’Brūzis’’. Šobrīd apskatāma jaunā privātā HES, kas uzcelta 1999.gadā.

Smiltenes muižas īpašnieks firsts Pauls Līvens 1901.gadā pirmo reizi elektrībā pārvērta Abula upes ūdens spēku, ierīkojot vecā muižas ēkā ūdens ratu ar ģeneratoru, kas atradās Vidus ezera krastā. 1913. gadā Līvens uzbūvēja tā laika modernāko HES Baltijā.

Niedrāja ezers

Arī Niedrāju ezers ir skaista vieta ar jaukām pastaigu takām un celiņiem nūjošanai. Ezera vidējais dziļums ir četri metri, bet lielākais dziļums – 8,5 metri. Tas ir savienots ar sešiem mežezeriem (Mellūzi, Salaini, Niedrīti, Bezdibeni, Zummeru, Bezvārdi). Interesants ir Salaiņa ezers, kurš atgādina Latvijas kontūru.

Zauskas priede

Smiltenes pagastā, šosejas, kas ved uz Valmieru, pašā malā atrodas Zauskas priede, kura līdz 1951. gadam tika uzskatīta par Latvijas dižāko priedi. Tās stumbra apkārtmērs bija sasniedzis 4,63 m. Vēlāk koks nokalta, un 1958. gadā to nozāģēja un sadalīja vairākos gabalos. Pēc speciālistu domām koka vecums bija 370 gadu.

Cērtenes pilskalns

Apskates vērta vieta ir arī senais Cērtenes pilskalns. Tas ar savu skaisto un mierpilno apkaimi aicina izjust tā cēlās virsotnes, stāvās nogāzes un pastaigu takas. Pilskalna augstums no Cērtenes upītes puses sasniedz gandrīz 25m augstumu. Lai pilskalnu nocietinātu, tam visapkārt izrakts līdz 12m dziļš grāvis, ko uzskata par vienu no grandiozākajām fortifikācijas būvēm Latvijas pilskalnos. Cērtenes pilskalns ir senākais Smiltenes vēstures pagātnes liecinieks. Latviešu svētvietu pētnieks Ivars Vīks uzskatīja, ka Cērtenes pilskalns ir viens no mūsu senajiem dubultsvētkalniem – tā ir jauka atpūtas vieta, kur iekārtotas dabas takas, izvietotas kartes ar taku shēmām un norādēm, kā arī izveidota labiekārtota piknika vieta. Dodieties pastaigā pa Veselības taku, kas aprīkota ar koka un trošu elementiem, tā ļoti patiks bērniem.

Smiltenes novada muzejs

Smiltenes novada muzejs atrodas Mēru muižā, Bilskas pagastā, kurā ir aplūkojama novadpētniecības ekspozīcija un Birzuļu pamatskolas muzeja ekspozīcija. Muzeja izstāžu zālē regulāri apskatāmas jaunas izstādes.

Muižā nesen atklāta jauna pastāvīgā ekspozīcija, kas veltīta novada medicīnas vēsturei. Ekspozīcija ar nosaukumu “Smiltenes novada medicīnas vēsture un muzeja pirmsākumi” tapusi, godinot un novērtējot dakteru Krūmalu ieguldījumu Smiltenes kultūrvēsturiskā mantojuma pētīšanā, vākšanā un saglabāšanā, radot priekšnosacījumus Smiltenes novada muzeja izveidošanai.

Mēru muižas pils celta 1905. gadā romantiska eklektisma stilā ar tornīšiem, kas tai piedod senlaicīgu izskatu. 1926. gada vasarā pārbūvēta skolas vajadzībām, kas šobrīd vairs nedarbojas.

Muižas skaistumu vairo ap to izveidotais parks, kura teritorijā aug viens no lielākajiem ozoliem Latvijā, bet pēc vainaga lieluma (30x30m) lielākais Baltijā.

Senlietu privātkolekcija “Lejas Kleperi”

Senlietu privātkolekcija “Lejas Kleperi” Launkalnes pagastā ir tradicionāla lauku saimniecība Vidzemē, kur senči saimniekojuši vairāk kā 350 gadus. Saimniecībā apskatāma meža, medību un senlietu privātkolekcija. Iespēja iepazīt arī dabu un tās daudzveidību – augus un kokus to dabiskajā vidē, jo šī ir demonstrācijas saimniecība par nenoplicinošas mežsaimniecības metodēm.

Pagalmā atrodas viens no dižākajiem Latvijas ošiem — valsts nozīmes dabas piemineklis „Kleperu osis”.

Raibais stabs

Smiltenes novada Launkalnes pagastā, mežā netālu no Kapusila atrodas atjaunotais Raibais stabs. Tā ir kultūrvēsturiska vieta, kas patiesi skaisti iekļaujas gan lauku ainavā, gan kalpo kā ceļa virzienu rādītājs ikvienam tā garām braucējam, jo atrodas vairāku ceļu krustpunktā. Līdz autoceļam Ķeņģi-Jaunpiebalga 7km, līdz Vidzemes šosejai 7,3km, līdz Launkalnei 6km un līdz Gulbenes šosejai 8,6km.

Arī agrāk, pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, šeit bijusi robežzīme – Raibais stabs, uz kura bijušas dažādos virzienos uzstādītas gan ceļu norādes, gan apkārtējo māju nosaukumu zīmes. Šis stabs bijis gan vizuāli, gan informatīvi raibs, tā arī iegūvis šo nosaukumu Raibais stabs. Tā kā visapkārt atrodas meži, šī vieta pie Raibā staba bijusi arī kā satikšanās vieta medniekiem pirms medībām, kā arī glābiņš sēņotājiem, ogotājiem, dažādiem ceļiniekiem, kas bija lielajos mežos nomaldījušies. Jaunais Raibais stabs veidots pēc iespējas autentiskāks iepriekšējam.

Vecsautiņu avoti

Launkalnes pagastā atrodas arī Vecsautiņu avoti. Spēcīgu avotu grupa, izplūst nelielā pašu avotu veidotā baseinā. Avotu neparastu, dara mutuļojošo balto smilšu laukumiņu kontrasts ar tumšajām kūdrainajām baseina nogulsnēm. Ģeoloģisks dabas aizsardzības objekts.

Pārkalņu naudas akmens

Vēl Launkalnes pagastā ievērojams ir Pārkalņu naudas akmens. Virs zemes ir tikai akmens virsējā daļa, apmēram 25m2. Tilpumu grūti noteikt, jo akmens nav atrakts, bet tas varētu būt viens no lielākajiem dižakmeņiem Latvijā. Tas iekļauts aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā. Apslēptās mantas tīkotāji izrakņājuši akmens apkārtni, cerot atrast apslēpto naudu.

Silvas dendroloģiskais parks

Silvas dendroloģiskais parks atrodas Launkalnes pagastā pie Silvas. Šī ir Valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija. Dendroloģiskais parks ar aptuveni 200 koku un krūmu sugām. Vairākām sugām tā ir tālākā augšanas vieta uz ziemeļiem. Stādījumi veidoti grupās, pa dzimtām kā kolekcijas un kā atpūtas vieta.

Aumeisteru muižas komplekss

Noteikti vajadzētu apskatīt Aumeisteru muižas kompleksu, kurš ir uz iznīcības robežas. Aumeisteru muižas jeb Cirgaļu muižas kungu māja atrodas Aumeisteru ciemā, Smiltenes novada Grundzāles pagastā. Muižas kompleksā ietilpst kungu māja ar palīgēkām, tās ietverošu parku, uzstādinātu dīķi un muižas pārvaldnieka māju. Līdz 1920. gada agrārajai reformai muižas pils piederēja Vulfu dzimtai. Tagad īpašums pieder SIA “Aumeisteru muiža”.Te iekārtots viesu nams, bet daļa ēku gājušas bojā vai pārvērtušās drupās.

Palsmanes Mīlestības skvēriņš

Palsmanes Mīlestības skvēriņš ir jauka un mierīga atpūtas vieta kā lieliem, tā maziem. Skvēriņā ir aplūkojamas akmens un metāla skulptūras – Stārķi, Vardīte, Bučotava un citas. Šī ir iecienīta pieturvieta jaunlaulātajiem.

Palsmanes muižas pils

Palsmanē apskatāma muižas pils, kas celta 1880. gadā klasicisma stilā. Mūsdienās pilī darbojas Palsmanes speciālā internātpamatskola.

Strantes vējdzirnavas

Ikviena ceļinieka skatu piesaista lauka vidū esošās Strantes vējdzirnavas Brantu pagastā, kas lieliski iekļaujas kopīgajā lauku ainavā.

Pasaku ozols

Tiešām, pēc skata pasakains un neliels ozols Blomes pagastā, kopā ar palielu laukakmeni, atrodas ceļa malā – turpat pie pagrieziena uz Riņģu saietu namu.

Riņģu brāļu draudzes saiešanas nams

Agrāk bija izplatīta aktīva hernhūtiešu brāļu draudžu kustība, kā rezultātā 19. gs. otrajā pusē tapis arī Riņģu saiešanas nams Blomē. Šis saiešanas nams ir viens no retajiem saglabātajiem Brāļu draudzes saiešanas namiem. Arī šodien tas ir garīgu un kultūras norišu vieta. Šobrīd te atkal pulcējas hernhūtiešu kustības atbalstītāji.

Lielo koku ieskautā smagnējā guļbūves ēka labi iezīmējas apkārtējā ainavā. Pateicoties vietējo ļaužu atbalstam un rūpēm 2000.gadā „Riņģu” saiešanas namam piešķirts Eiropas kultūras mantojuma karogs par sakoptu lauku ainavu.

Blakus saiešanas namam atrodas Riņģu dižozols. Latvijā kādreiz šis koks ierindojās 10 dižāko ozolu sarakstā, tā apkārtmērs bija sasniedzis 8,6m, taču šobrīd no koka ir palicis pāri vairs tikai stumbra vraks.


Lai jauka diena!