Ko darīt, ja sāp muskuļi?

Ko darīt, ja sāp muskuļi?

Talka, sporta nodarbības vai citas fiziskas aktivitātes nereti liek par sevi manīt ar smeldzi muskuļos, jo tie nav bijuši gatavi tik lielai slodzei. Kā nepieļaut un mazināt sāpes? Ko darīt, ja tās nepāriet?Par to šajā rakstā.

Muskuļu sāpes ir bieži sastopams sāpju veids, kas var skart vairāk kā vienu muskuli, kā arī muskuļus ieskaujošos mīkstos audus. Sāpes var skart arī muskuļiem pieguļošos saistaudus – saites, cīpslas un fascijas. Muskuļu sāpes visbiežāk novēro muguras, kakla un plecu rajonā. Dažkārt var novērot galvassāpes, kas saistāmas ar muskuļu sasprindzinājumu un jutīgumu.

Vislabāk sev var palīdzēt, kārtīgi izstaipoties kā kaķim. Atbrīvojoties muskuļiem, uzlabosies asinsrite un pienskābe no tiem tiks izvadīta ātrāk.

Muskuļi būs pateicīgi arī par aukstu kompresi vai vismaz vēsu priekšmetu. Pieredze liecina, ka daudziem šādos gadījumos labi palīdz veterinārajās aptiekās nopērkamā zirgu ziede.

Kā vēl atvieglot sāpes?

Muskuļu sāpes vislabāk ārstēt, pirmo 48 līdz 72 stundu laikā izmantojot:

* Mieru— nākamo 48 līdz 72 stundu laikā nav atļauti nekādi fiziski vingrinājumi;

* Ledu— katras 2 līdz 3 stundas uzliek sāpīgajai vietai uz 10 minūtēm;

* Kompresiju— lai ierobežotu tūskas izplatību, izmantojiet ciešu apģērbu vai elastīgo saiti;

* Pacelšanu— lai veicinātu tūskas samazināšanos, traumēto ķermeņa daļu turiet paceltu;

* Pretsāpju gēls vai plāksteris;

* Ziedes, kas samazinās zilumu rašanos(piem., ziede ar heparīnu);

* Pretsāpju medikamentus (piem., ibuprofēnu vai diklofenaku). Lietojot pretsāpju tabletes, jāraugās, lai tās nekaitētu kuņģa gļotādai.

Visbiežāk sastopamie muskuļu sāpju iemesli ir:

* Sasprindzinājums vai stress;

* Pārlieka slodze: pārāk intensīva, bieža vai nepareiza muskuļa izmantošana;

* Sasitums vai trauma;

* Nepareiza stāja;

* Zāļu lietošana;

* Infekcijas un iekaisumi;

* Autoimūnās un reimatoīdās slimības.

Kad smeldz pastāvīgi

Par muskuļu sāpēm bieži sūdzas tie, kuri ilgas stundas pavada nepareizā pozā pie datora, jo šādi tiek nodarbināti vienas grupas muskuļi, kamēr citi ir atslābuši. Visbiežāk smeldze rodas plecu, spranda, jostas un krustu muskuļos, jo uz tiem gulst liela slodze, pasliktinās asinsrite un audos rodas skābekļa trūkums. Vēl vairāk asiņu plūsma pasliktinās, ja ir bojātas asinsvadu sieniņas. Nemēģinot problēmu novērst, ar laiku rodas sāpes. Uzspiežot sāpīgajam muskulim, jūtams saspringums un pastiprināts jutīgums, var rasties izstarojošas sāpes.

Ja smeldz ilgstoši, svarīgi saprast, vai vaina ir pašos muskuļos, locītavās, saitēs, iekšējos orgānos vai sāpes izstaro no citurienes.

Nereti ar ārsta apskati vien nepietiks, jo atkarībā no problēmas būs nepieciešami izmeklējumi – datortomogrāfija vai magnētiskā rezonanse mugurkaulam, ultrasonogrāfija vēdera dobumam un asinsanalīzes, lai pārliecinātos, vai organismā nav radies iekaisums.

Jāatceras, ka sāpes plecu muskuļos var izraisīt dažādas iekšējo orgānu vainas, piemēram, sirds išēmiskā slimība, miokarda infarkts, žultspūšļa saslimšana vai plaušu karsonis.

Muskuļu sāpes nereti izpaužas ilgstoša stresa laikā, jo tie, gatavojoties kaujai, saspringst, taču ilgstoši dzīvot starta pozīcijā nav iespējams.

Muskuļu sāpes var izraisīt mugurkaula un locītavu deformācija, piemēram, ja osteoartrīta vai citas kaites dēļ mēdzam klibot, mainās ķermeņa poza un viena muskuļu grupa ir saspringusi, bet cita atslābusi. Potītes sastiepuma gadījumā pastiprinās slodze uz vienu kāju un, neizlīdzinot to ar ārstniecisko vingrošanu, var sāpēt mugura, sprands un galva, jo ķermenī ir nepareizs slodzes sadalījums.

Ilgstošas sāpes muskuļos, parasti vietās, kur tie piestiprināti pie kauliem, dēvē par fibromialģiju. Šajā gadījumā smeldzes lokalizācija mēdz mainīties, piemēram, vienu dienu sāp plecs, otru dienu – gūža.

Diagnozi nosaka pēc vairākiem kritērijiem un izmeklējumiem. Visbiežāk slimības iemesls ir gadiem ilgs stress, muskuļu šķiedru pārmaiņas un audu bojāeja. Cilvēkiem, kuri ilgstoši sadzīvo ar sāpēm, izveidojas ne tikai atbilstīgas ķermeni saudzējošas kustības, bet arī domāšana, ko grūti mainīt, tāpēc fibromialģijas slimniekiem ne vienmēr izdodas pietiekami labi palīdzēt.

Traumatiskās sāpes

Ja jūs esat ieguvis traumu, tad visticamāk, jūs to uzreiz sapratīsiet. Ja jums ir traumētas saites vai muskuļi, uzreiz parādīsies stipras un asas sāpes, tās jums neļaus turpināt treniņu ar iepriekšējo intensitāti.

Ja jūs esat sapratuši, ka esat ieguvuši traumu, vai pat, ja jums tikai radās aizdomas par traumu, uzreiz pārtrauciet treniņu, nekādā gadījumā nedrīkst turpināt treniņu, ja jums sāp. Šajā gadījumā ir labāk nevis paļauties uz veiksmi, bet nekavējoties doties pie ārsta.

Palīgā muskuļiem

Fiziski aktīviem cilvēkiem muskuļi ir trenēti, tāpēc sāpju risks – mazāks. Lai nerastos problēmas, 2–3 reizes nedēļā vajadzētu atvēlēt laiku fiziskai slodzei, pirms tam iesildoties. Fiziskās slodzes intensitāte pēc īsas iesildīšanās ir jāpalielina pakāpeniski, soli pa solim. Fizisks darbs vai sporta treniņi ir jāveic bez asām un straujām kustībām. Jāizvairās no krasām temperatūras maiņām, kā arī no straujas atdzišanas un caurvēja.

Kaut gan ir daudz runāts un rakstīts par pareizu pozu pie datora, ne visi sēž ar taisnu muguru un aizmirst reizi stundā 10–15 minūtes izkustēties.

Muskuļus iespējams atslābināt vai aktivizēt ar speciāliem teipiem, ko visbiežāk izmanto sportisti, taču fizioterapeita vadībā tos lietot var iemācīties katrs, kuram par to ir interese.

Ja sāpes nepāriet, vajadzētu vērsties pie ārsta un noskaidrot to iemeslu. Mazkustīgajiem vislabākās zāles būs fiziskas aktivitātes fizioterapeita vadībā.


Lai jauka diena!