Veselīgais medus

Veselīgais medus

Medus pavisam noteikti ir viens no visvērtīgākajiem dabas produktiem. Tā sastāvā ir minerālvielas, mikroelementi, fermenti, bioloģiski aktīvas vielas un visi vitamīni, kas nepieciešami organisma imūnsistēmas stiprināšanai un labas veselības nodrošināšanai. Medus unikālās ārstnieciskās īpašības pazīstamas jau no senatnes, to iesaka gan ārsti, gan dietologi. Šajā rakstā uzzināsiet par medus unikālajām īpašībām un tā izmantošanas veidiem.

Saldā, vijīgā un dzidrā dabas produkta sastāvu nosaka dažādi faktori – ziedi, no kuriem ievākts nektārs, reģiona klimatiskie apstākļi, kā arī čaklo medus vācēju šķirnes īpatnības. Līdztekus tādiem pamatelementiem kā glikoze, fruktoze un saharoze medus satur arī daudzas un dažādas minerālvielas, kuras labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka organismu (piemēram, kālijs, fosfors, kalcijs, magnijs u.c.), un vitamīnus – galvenokārt A, C, E un B grupas vitamīnus. Bites var ievākt polifloro medu, kas sastāv no vairāku augu nektāriem, un monofloro medu – piemēram, liepu, griķu, viršu, āboliņa un rapša. Mainoties medus izcelsmei, mainās arī produkta īpašības un iedarbība uz cilvēku.

Vēstures liecības stāsta

Mūsdienās, kad daudzu slimību aktivitāte nereti apsteidz ķīmisko medikamentu iedarbību, arvien lielāka kļūst interese par dabīgu produktu izmantošanu veselības uzlabošanai. Viena no alternatīvām ir bišu valsts preparāti – tie nav lēti, taču noderīgi gan. Lietojot bišu produktus dažādu slimību ārstēšanai, organismam nerodas pierašana un ir iespējams izvairīties no blakus parādībām, kādas bieži vien novērojamas, lietojot ķīmiskos preparātus.

Bišu produktu lietošana uzturā un slimību ārstēšanā ir zināma jau tūkstošiem gadu. Vēstures liecības atklāj, ka dziedniecība, izmantojot medu, tika praktizēta jau Senajā Ēģiptē ap 3500. g. p.m.ē. Tolaik ar medus palīdzību dziedināja acu, aknu, nieru, kuņģa un zarnu slimības. Arī Ķīnas literatūrā atrasti novērojumi par medus izmantošanu ārstnieciskos nolūkos – ķīnieši kā terapeitisku metodi izmantojuši pat bišu dzēlienus. Līdzīgi fakti zināmi arī par Seno Indiju un Grieķiju, kur dziedniecībā izmantots ne tikai pats medus, bet arī propoliss, peru pieniņš un ziedputekšņi.

Latvijā pirmās rakstiskās liecības par bišu produktu izmantošanu slimību ārstēšanā vēsta par 16.–17. gadsimtu, bet vēl pagājušā gadsimta 70. gados bišu produkti ar ievērojamiem panākumiem tika izmantoti tuberkulozes ārstēšanā, ķirurģijā, ginekoloģijā, stomatoloģijā un citās medicīnas nozarēs.

Dabisks antibiotiķis

Medus ir vienīgais pārtikas produkts, kas nebojājas un savas vērtīgās vielas spēj saglabāt gadiem ilgi. Un tas viss, pateicoties tam, ka medus sastāvā ir inhibīns, kam piemīt antiseptiskas īpašības. Tāpēc medus nesapelē un nesabojājas pat tad, ja tiek glabāts vaļējā traukā. Medus sastāvā ir arī pretmikrobu peptīds defensīns, kas nogalina baktērijas, tāpēc jau senatnē ar medu apstrādāja brūces, rētas un apdegumus. Arī mūsdienās medus joprojām ir viens no labākajiem dabiskajiem antibiotiķiem. Tam piemīt pārsteidzošas antibakteriālas īpašības, kas palīdz mazināt pietūkumu un sāpes.

Medus satur dabisku cukuru, kas palīdz paātrināt alkohola oksidāciju aknās. Lai no rīta atgūtu labu pašsajūtu, var pamēģināt šādu kokteili: medu sajauc ar jogurtu vai apelsīnu sulu.

Degviela smadzeņu darbībai

Medus labvēlīgi ietekmē smadzeņu funkciju – tas baro smadzeņu un sirds muskulatūras šūnas, tādējādi uzlabojot reakciju un atmiņu. Tējkarote medus pirms miega palīdzēs nomierināties un atslābināties, attiecīgi nodrošinot patīkamu naktsmieru. Ārsti apgalvo, ka fruktoze, kas ir medus sastāvā, uzkrājas aknās, un tā ir sava veida degvielas rezerve, kas pakāpeniski baro smadzenes.

Der zināt, ka pieaugušam cilvēkam dienas norma ir 3 tējkarotes medus

Cukura aizvietotājs

Dietologi uzskata, ka medus ir labākais cukura aizvietotājs. Turklāt fruktozes tajā ir tik daudz, ka tas ir daudz saldāks par cukuru. Tējkarote cukura satur aptuveni 15 kcal, bet tikpat daudz medus – 22 kcal. Tas gan nenozīmē, ka, cukuru aizstājot ar medu, varat pieņemties svarā. Šajā gadījumā ir jāņem vērā glikēmiskais indekss jeb GI: medum tas ir 55, cukuram GI ir 61. Jo augstāks rādītājs, jo lielāka iespēja iegūt papildu svaru.

Starp citu, medus var arī palīdzēt samazināt liekos kilogramus: silts ūdens ar citrona sulu un medu ir lielisks līdzeklis, kas uzlabo vielmaiņu.

Jo labāka vielmaiņa, jo vairāk zaudētu kilogramu. Šādu dzērienu iesaka no rīta tukšā dūšā. Medu var izmantot arī, lai saglabātu stabilu cukura līmeni asinīs.

Masāžas līdzeklis

Visā pasaulē medus plaši tiek izmantots arī skaistumkopšanā. Masāžu ar medu iesaka pat ārsti, jo tā dziedē un atjauno ķermeni. Masāžas laikā notiek strauja asinsrites uzlabošanās gan ādā, gan zemādas taukos un muskuļos, tādējādi paātrinās barības vielu un skābekļa transports. Medus absorbē toksīnus un palīdz tos izvadīt no organisma, attīra ādas virsmu, padara to zīdainu, stingru un gludu. Masāža īpaši ieteicama locītavu slimību, vielmaiņas un imunitātes traucējumu gadījumā.

Medus masāžu neiesaka cilvēkiem ar hroniskām slimībām, iekšķīgo slimību saasināšanās gadījumā, cilvēkiem ar onkoloģiskām saslimšanām. Protams, masāža ir kontrindicēta arī tiem, kuriem pret medu vai jebkuru tā sastāvdaļu ir alerģiska reakcija.

Sporta uzturs

Medus ir lielisks dabiskais ogļhidrātu avots, kas sniedz spēku un enerģiju organismam, tādēļ tas ieteicams visiem cilvēkiem, kas ikdienā ir fiziski aktīvi. Tas ir dabiskais saldinātājs, kas palielina arī izturību un mazina nogurumu. 100 g medus satur 80 gramus ogļhidrātu – tajā esošo glikozi organisms spēj ātri absorbēt un pārvērst enerģijā.

Kanādas zinātnieki ir pierādījuši, ka divas ēdamkarotes medus 30 minūtes pirms sacensību sākuma darbojas kā zāles, bet, izslēdzot šo produktu no uztura, sportiskais rezultāts būtiski samazinās.

Līdzeklis pret kariesu

Amerikāņu stomatologi (American Academy of General Dentistry) pierādījuši, ka medum ir arī antikariesa efekts. Eksperimenta laikā tā dalībniekiem četras minūtes bija jātur mutē medus un tad mutes dobums jāizskalo. Pēc šī eksperimenta baktēriju skaits, kas izraisa kariesu, bija samazinājies par aptuveni 70%.

Bišu vasku var košļāt kā košļājamo gumiju – tas palīdz stomatīta ārstēšanā. Ar propolisu ārstē parodontozi, smaganu iekaisumus, mazina to enzīmu daudzumu, kas palīdz baktērijām pieķerties zobu emaljai, kā arī nodrošina zobu aizsardzību.

Dabisks prebiotiķis

Normālai kuņģa un zarnu trakta darbībai ļoti svarīgas ir bifidobaktērijas, ko organisms saņem ar prebiotiķiem. Tādi ir arī medus sastāvā esošie oligosaharīdi (tie ir jaunie cukuri, kuriem ir organismu atveseļojoša iedarbība). Jāatceras, ka medus ir pietiekami spēcīgs līdzeklis un bērniem līdz gada vecumam nav ieteicams (jo tas var saturēt baktēriju sporas, kuras var izraisīt zīdaiņu botulismu).

Līdzeklis pret visām slimībām

Medus ar kanēli ir līdzeklis pret teju visām slimībām. Šāda kombinācija attīra vēnas un artērijas, pozitīvi ietekmē sirds darbību, ārstē artrītu un citas locītavu slimības.

Japānas un Austrālijas mediķi savā praksē pārliecinājušies un tad nākuši klajā ar paziņojumu, ka, ik dienas lietojot uzturā medu ar kanēli, mēneša laikā iespējams izārstēt kuņģa vēzi.

Eliksīrs skaistumam

Jau Senajā Romā medu uzskatīja par dievišķām zālēm, un zināms, ka arī Kleopatra savām piena vannām, lai iegūtu vēl zīdaināku ādu, pievienoja medu. Arī mūsdienu kosmētikas industrija medu izmanto kā ādas un matu skaistuma eliksīru. Tas efektīvi pasargā ādu no dehidratācijas, un tas ir arī sauļošanās un pēc sauļošanās krēmu un losjonu sastāvā.

Īpaši bojātiem matiem pagatavo masku, medum pievienojot avokado eļļu un olas dzeltenumu.

Sejas mazgāšana ar medus ūdeni der visiem ādas tipiem: vienu ēdamkaroti medus atšķaida glāzē ūdens

Toksisks

Medus var būt arī toksisks, tāpēc ar tā lietošanu jābūt uzmanīgiem. Toksisks medus var būt tāds, kas ievākts no oleandra, rododendriem, acālijām, kalmijām. Saindēšanās simptomi var būt dažādi: slikta dūša, vājums, svīšana un pat samaņas zudums.

Ļoti svarīgi iegaumēt: medu nedrīkst karsēt – tiklīdz tā temperatūra ir virs 40 grādiem, medus kļūst toksisks.

Noderīgi

• Liepu medum raksturīga gaiši dzeltena krāsa un maiga garša – tas labi noder aknu un nieru slimību ārstēšanai, kā arī angīnas un klepus gadījumā.

• Viršu medu var pazīt pēc tumši dzeltenas krāsas un asas, rūgtenas garšas. Palīdz dziedēt nieru, prostatas un urīnpūšļa slimības.

• Āboliņa medus – gaišs, gandrīz balts un ļoti maigs. Tiek uzskatīts par vienu no labākajiem gaišajiem mediem.

Noder elpošanas ceļu un kuņģa slimību ārstēšanai.

• Poliflorais medus visbiežāk tiek ievākts no pļavu vai meža ziediem.

Tas ir dzeltenā krāsā un aromātisks. Satur C un B vitamīnus. Noder augšējo elpošanas ceļu slimību ārstēšanai.

• Griķu medus ir tumši sarkanbrūnā krāsā un ar stipru aromātu. Tas satur daudz dzelzs un olbaltumvielu, tāpēc labi noder anēmijas un neirožu ārstēšanai.

• Rapšu medum ir dzeltenīgi balta krāsa un viegla sinepju smarža. Tam ir zems skābuma līmenis, tāpēc noderīgs kuņģa slimību ārstēšanai.

• Medu ārstēšanā var lietot šķaidītā veidā (lietojot pie tējas vai ūdens), taču jāatceras, ka to nedrīkst karsēt virs 40 grādiem, jo tad tas zaudē savas vērtīgās īpašības.


Lai jauka diena!