Sezonas vitamīnu deva – dzērvenes

Sezonas vitamīnu deva – dzērvenes

Dzērvenes

Rudens ir īstais laiks, lai sāktu domāt par savas veselības un imunitātes nostiprināšanu. Ierasti daudzi cilvēki, sākoties rudens vīrusu laikam, taisnā ceļā dodas uz aptieku, lai iegādātos sev un ģimenei kompleksos vitamīnus, cits izvēlas tikai C vitamīnu. Protams, tas ir lieliski, ka cilvēki rūpējas par savu veselību, tomēr noteikti vairāk par labu nāks nevis sintētiskie vitamīni, bet gan dabīgie, piemēram, dzērvenes. Un kas gan var būt vēl labāks par paša lasītām dzērvenēm?

Lai tiktu pie dzērvenēm, cilvēkiem ir vairākas iespējas – doties uz purvu tās lasīt pašiem vai iegādāties tirgū pie tantiņām, audzēt piemājas dārzā lielogu dzērvenes, iegādāties tās lielveikalos skaisti safasētas kastītēs vai arī doties uz dzērveņu audzētavu salasīt speciāli audzētas lielogu dzērvenes. Vēsturē ir ierakstīts tas, ka pirmie dzērvenes uzturā sākuši lietot indiāņi, pēc tam tie iemācījušies tās izmantot ārstniecībā, kā arī tās tikušas izmantotas kā miera simbols. Vēsture klusē, kāda veida dzērvenes tās ir bijušas – lielogu vai purva. Lielogu dzērveņu miziņa ir plānāka, tāpēc jāņem vērā, ka ogas ātrāk zaudē savu mitrumu un sažūst. Purva dzērvenēs vērtīgās vielas saglabājas ilgāk un ir noturīgākas, jo to miziņa ir biezāka. Lielogu dzērvenēs pektīnvielas un cukurs būs vairāk, tāpēc tās ir izcili piemērotas, lai no tām vārītu želeju. Turpretī purva dzērvenēs ir vairāk C vitamīna jeb askorbīnskābe, kā rezultātā ogas ir noturīgākas pret auksto laiku. Tieši šī iemesla dēļ purvos vēl pavasarī ir atrodamas dzērvenes, kas ir mīkstākas nekā rudenī, tomēr to vērtība un garša nav zudusi.

Dzērvenes satur daudz organiskās skābes, kas padara tās tik vērtīgas salīdzinājumā ar citām ogām. Benzoskābe, hinīnskābe, citronskābe, ābolskābe un citas dzērveņu saturošās skābes ir tas, kas palīdz uzturēt savu veselību un imunitāti. Dabiskais konservants benzoskābe, kas ir vissvarīgākā no visām skābēm, strādā kā baktēriju aizsargs, aizstāvot no tām tieši ogas. Tāpat tās strādā arī, nonākot mūsu organismā. Šīs skābes uzdevums ir būt par antibakteriālo līdzekļi, apturot infekciju attīstību. Ogu sarkanie bioloģiskie pigmenti jeb antociāni ir antioksidanti, kas, mijiedarbojoties ar askorbīnskābi, cīnās pret iesnām, kakla sāpēm un citām slimībām. Šie sarkanie pigmenti palīdz urīnceļiem cīnīties pret baktērijām, kas ķeras klāt gļotādas sieniņām. Dzērvenēs esošie flavonoīdi ir ļoti nopietni vēža šūnu apkarotāji.

Kā uzglabāt dzērvenes?

Dzērveņu uzglabāšana ir ļoti vienkārša – vēsā telpā, piemēram, pagrabā tām būs īstā vieta, arī ledusskapī tās ilgi uzglabāsies. Sen pierādījies ērts uzglabāšanas veids ir dzērveņu apliešana ar novārītu ūdeni, vislabāk uzglabāt stikla burkā. Ogas var glabāt arī bez ūdens, bet tad noteikti ir jāparūpējas, lai ogu trauks ir ar vāku, kas pasargās no mitruma iztvaikošanas. Noteikti nevajag baidīties par to, ka, ja ogas tiek uzglabātas ūdenī, verot vaļā trauku, skatam pavērsies pelējuma sēne vai gļotas. Tās uzmanīgi ir jānoņem un ogas ir gatavas lietošanai, veselībai pāri nebūs nodarīts. Pelējums rodas uzglabāšanas laikā dēļ ogās esošā lielā cukuru daudzuma.

Par savu veselību un imunitāti noteikti vajag domāt visu cauru gadu nevis tikai brīžos, kad sajūtamies slikti, tas ir tāpat kā domāt par savām finansēt, rūpīgi plānojot ģimenes budžetu. Vienas sintētiskās vitamīnu ripiņas vietā pietiks vien ar karoti dzērveņu, kas organismā piegādās mazos karavīrus, kas neļaus slimībai ieperināties organismā. Dzērvenes palīdz uzturēt normālu holesterīna līmeni, regulē asinsspiedienu, kavē ādas novecošanas procesus, cīnās pret urīnceļu iekaisumiem, kā arī veicina dzelzs labāku uzsūkšanos organismā. Noteikti šeit būs vietā sakāmvārds – laba daudz nevajag. Noteikti ar dzērveņu lietošanu nedrīkst aizrauties, īpaši tiem cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar kuņģi, piemēram, kuņģa čūla, paaugstināta kuņģa skābe vai dedzināšana. Jābūt piesardzīgiem aknu, nieru slimniekiem, jo ogās esošā skābe rada papildus slodzi šiem orgāniem. Protams, jāvēro arī tas, vai no šīm ogām nav vērojama alerģija.

Kā pareizi lietot uzturā dzērvenes?

Dzērvenes var uzņemt dažādos veidos – ne tikai svaigā veidā, bet arī kā piedevu vai sastāvdaļu kādam ēdienam. Var vārīt dažāda veida saldos ēdienus, piemēram ķīseli. Tomēr jāņem vērā, ka, vārot vērtīgā askorbīnskābe aiziet bojā. Tāpēc sākotnēji ir jāizspiež no ogām sula, kas jāpievieno pašās beigās – kad ķīselis ir izvārīts un gandrīz atdzisis. Ogas var pievienot salātiem, dažādiem cepumiem vai pīrāgiem. Ļoti vērtīga būs dzērveņu sula, ko var atšķaidīt ar ūdeni vai dzert kopā ar kādu citu maigu sulu. Ļoti populārs ir maisījums no dzērvenēm, medus un ķiplokiem. Lai to pagatavotu, būs nepieciešamas 200 g dzērvenes, kas tiek sablenderētas kopā ar aptuveni 5-7 ķiploka daiviņām. Iegūtais maisījums jāsamaisa kopā ar 250 ml medus. Vislabāk šo maisījumu uzņemt vakarā – bērniem pa vienai tējkarotei, pieaugušajiem pa vienai ēdamkarotei. Šī vitamīnu bumba palīdzēs spēcināt imunitāti.


Lai jauka diena!